Daudzi cilvēki uzskata, ka odi ir tikai kaitinoši kukaiņi, ka tie kož un atstāj niezošus izsitumus, kas pēc pāris dienām vienkārši pazūd. Tomēr viņi neiedomājas, ka mazie kaitēkļi var pārnēsāt pat nāvējošas slimības, kas izraisa tūkstošiem saslimšanu un nāves gadījumu ik gadu visā pasaulē. Pieaugot arī starptautiskiem ceļojumiem, neviens nav imūns pret to.
Odi izplata slimības un baismīgi, uzbāzīgi asins sūcēji. No oda koduma vietā var rasties papula līdz pat 12 mm diametrā kā arī nieze un dedzināšana. Koduma vietas sakairināšana un kasīšana var izsaukt iekaisumus, jo īpaši cilvēkiem, kuri ir alerģiski.
Maldīgi uzskatīt, ka odi izplata slimības tikai siltā, tropiskā klimatā (dzeltenais drudzis, limfātiskā filariāze u.c.), jo ir slimības, kuras var izplatītie arī mērenā klimata joslās (malārija, encefalīts). Odi biežāk uzbrūk bērniem, jo viņu āda ir plānāka, grūtniecēm un iesvīdušiem cilvēkiem.
Arī Latvijā daļa no asinssūcējiem var pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram tularēmiju, kurai raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās.
Vai var būt kas vēl kaitinošāks par odu zumēšanu jums visapkārt, to kāri uz jūsu asinīm, atstājot niezošus izsitumus? Ticiet vai nē, bet odi ir ne tikai kaitinoši, bet arī aizraujoši. Odi ir sastopami jau miljoniem gadu un tie bija trīs reizes lielāki, nekā mūsdienās sastopamie odi. Iedomājieties kā būtu ja kāds no tiem milzeņiem jums šobrīd iekostu.
Pat ja mūsdienās odu ir mazāk, nekā agrāk, tie joprojām ir kaitinoši un traucējoši lielākajai daļai no mums. Vienīgā vieta uz zemes, kur nav odu ir Antarktīda. Lai odi varētu vairoties, tiem nepieciešams stāvošs ūdens, kurā dēt oliņas, piemēram, dīķis, purvaini apvidi, strauti u.c. Tā kā Antarktīdu 98% sedz ledus, kas to nepadara par jauku vairošanās vietu odiem.
Neskatoties uz to ka Antarktīdā nav odu, kopumā to ir vairāk kā 3000 dažādu veidu dažādās pasaules malās. Jāpiebilst, ka tikai odu mātītes mēdz sūkt jūsu asinis. Lai sagādātu jums vēl lielāku nepatiku, odu mātīte var līdz pat 20 reizēm iedurt jūsu ādā, lai uzdurtos virsū kādam mazam asinsvadam. Tā pat odu mātīšu siekalas saturantikoagulanta proteīnus, kas kavē asins recēšanu, ļaujot tām vieglāk tik pie kārotā asins daudzuma. Odu mātītēm šīs asinis ir būtiskas, lai varētu pēc tam nodrošināt oliņu attīstību. Tajā pašā laikā odu tēviņi barojas no ziedu nektāra.
Odu mātītes, kuras alkst asinis nespēj redzēt, bet tās var noteikt infrasarkano starojumu, ko emitē silts ķermenis 20-35 m rādiusā, līdz ar to jūs varat bēgt no odiem, bet diez vai jums izdosies no tiem paslēpties.
Un kā ar kaitinošo zumēšanu jūsu ausīs? Odi nezumina jums apkārt tikai tāpēc, ka tā būtu rituāla dziesma pirms asins svētkiem. Patiesībā odiem zumēšana ir kā saziņas līdzeklis, kurš nav paredzēts jums, bet gan pārējiem odiem. Viņu spārni var vēzēties līdz pat 500 vēzieniem sekundē, radot skaņū, kas palīdz piesaistīt odu tēviņus.
Neskatoties uz to, ka odi cietsirdīgi sūc no mums asinis un kaitina mūs ar savu zumēšanu, viņiem ir sava vieta uz zemeslodes. Ja odi pazustu pavisam, dzīvniekiem nebūtu ko ēst, piemēram, vardēm, putniem un zivīm, jo viņiem varētu būt grūtības pārtikas ieguvē. Tā kā odi ir pārtikas avots daudziem dzīvniekiem, tik un tā jūs taču nevēlaties būt barība viņiem? Tātad, dzīvnieki – sikspārņi, putni, vardes un zivis pārtiek no odiem, bet vai uz zemes ir vēl kāds kam patīk odi daudz vairāk, nekā lai tos ēstu? Ir kāda cilvēku grupa, kuri novērtē odu dzīvību. Džainisms ir viena no vecākajām reliģijām pasaulē, kura uzskata, ka visa dzīvā radība ir svēta. Askētisks džainisms drīzāk ļaus sevi nokost līdz nāvei, nekā tos gaiņās prom, vai nogalinās.
Daudziem nav jāskaidro, ka no viena oda sekos vēl ļoti daudz citu odu. Odu mātīte spēj izdēt aptuveni 100-300 oliņas vienā reizē un tās dzīves ciklā kopumā tā izdēj 1000-3000 oliņu. Šie odu kāpuri ātri attīstās un un pilngadību sasniedz 4-7 dienās. Tā kā odu mātītes mūžs ir no 3-100 dienām, tāi ir daudz iespējas svētīt mūs ar lērumu odu mazuļiem.
Turpretīm odu tēviņu mūžs ir krietni īsāks, nekā odu ātītēm, tie dzīvo 10 – 20 dienas. Kādēļ odu tēviņam ir krietni īsāks mūsžs? Tas nesūc asinis un dzīvo īsāku mūžu, tomēr varam tikai iedomāties kās jāpārdzīvo odu mātītei, lai izdētu visas šīs oliņas, iespējams, tā ir dzimumu vienlīdzība odu pasaulē.
Viena nopietna piebilde, odi var izraisīt vairāk kā tikai niezi un papulas savās koduma vietās. Vēsturē odi ir izraisījuši daudz posta šajā pasaulē. Odi tiek apzīmēti kā vieni no tiem, kas izraisa visvairāk nāves gadījumus pasaulē, nekā jebkura cita dzīva būtne. Tikai noteiktu sugu un veidu odi var izraisīt smagas slimības. Piemēram, Malārijas odu sugas var pārnēsāt malāriju, filariāzi un encefalītu. Dzēlējodu Anophelinae apakšugas odi ir sastopami visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Malāriju pārnēsā dažādas odu sugas, atkarībā no reģiona un vides.
Culex odi pārnēsā encefalītu, flariāzi un Rietumnīlas vīrusu. Šie odi dzīvo ASV un daudzās citās pasaules malās. Aedes odi, pie kuriem pieder arī Āzijas tīģermoskīts, pārnēsā dzelteno drudzi, tropu drudzi un encefalītu.
Tomēr tādas slimības kā AIDS un HIV odi nepārnēsā. Pētījumi apliecina, ka pat reģionos, kuros liela saslimstība ar AIDS un lielu iedzīvotāju skaitu, tas netiek pārnēsāts no odiem. Pētnieki uzskata, ka par spīti plašajam šo slimību uzliesmojumu skaitam, odi tās neizraisa un nepārnēsā.
Viens no iemesliem šo slimību pārnēsāšanā ir odu raksturs to košanas paradumos. Kad ods iekož kādai personai, tas neinjecē savu, vai iepriekš kostās personas vai dzīvnieka asinis nākamajai personai. Tā vietā tas injecē savas siekalas, kas darbojas kā viela, lai viņi varētu iegūt barību efektīvāk. Tādas slimības kā dzeltenais drudzis un malārija tiek pārnēsātas ar konkrētu sugu odu siekalām. Bet HIV dzīvo tikai īsu brīdi pašā odā. Pat tad ja vīruss iekļūst odā, tas nevar inficēties un nevar pārnēsāt HIV uz nākamo cilvēku ar savu kodumu.
Odi ne tikai pārnēsā dažādas slimības, bet pastāv arī teorijas, kuras uzskata, ka drīzāk odi, nevis meteoru ietekme varēja izraisīt dinozauru izmiršanu. Pētnieki Georgs un Roberts Ponairi (George and Roberta Poinar) no Oregonas Štata universitātes liecina, ka tā laika odu, ērču pārnēsātās slimības, iespējams, bija galvenais fakors, kas uzsāka milzīgo reptīļu izmiršanu.
Tagad kad mēs zinām mazliet vairāk par šiem mazajiem asinsūcējiem un izraisītajām slimībām, nākamais solis ir aizsargāt pašiem sevi no viņiem. Vispirms ir svarīgi izpētīt jūsu vidi. Lai no tiem izvairītos, viens no veidiem ir panākt, lai jūsu apkārtne būtu odiem nepievilcīga. Piemēram, iztukšot un mainīt ūdeni ūdens tvertnēs, strūklakās, lietus mucās u.c. vismaz reizi nedēļā, ja ne vēl biežāk.
Vēl viena iespēja ir izveidot patvērumu vardēm jūsu pagalmā, kuras nepārtraukti ēstu jūsu odus, kas citiem neliksies tā labākā ideja dēļ varžu nepārtrauktās kvākšķēšanas, kura var traucēt jūsu naktsmieru.
Vēl viens veids kā ar tiem sadzīvot būtu, ja jūs kļūtu par Džainisma ticības piekritēju, kurš noteikti nav tas praktiskākais risinājums.
Vēl jūs varat valkāt kreklu to vienmēr saliekot biksēs un saviklt ciešāk visas piedurknes, lai odi jums netiek klāt, bet šis risinājums karstā laikā nebūs īpaši praktisks, kā arī plāniem apģērbiem daži odi, tomēr pamanās izkost cauri.
Vēl viens risinājums ir lietot odu atbaidošās sveces, vai lietot dažādus airesolus, tomēr tad jums jāsamierinās ar to esošo smaku visapkārt.
Vēl viens praktisks risinājums ir odu mātīšu iznīcināšana, kontrolējot odu populācijas daudzumu, izmantojot odu magnētu.
© 2013 SIA Matting
